Vispirms galvenais – Pirts kā ēka tulkojās – баня, sauna, bet pirts kā tradīciju kopums netiek tulkots!!!
Pirts – senatnē tā tika izmantota kā higiēnas kopšanas vieta. Latvijas un Skandināvijas teritorijā izteikta ir ģimenes pirts, Krievijas teritorijā – kopēja sādžas pirts. Ir diezgan daudz zinātnisko pētījumu, darbu un arheoloģisko izrakumu par pirti, pateicoties kuriem droši zinām, ka pirts Ziemeļeiropā jau no pirmajiem šeit apmešanās periodiem un kopumā zieļtautām pasaulē ir patstāvīga sadzīves daļa.
To var iedalīt 3 lielās grupās –
Pirmā grupa– melnā pirts (ēka kurā bez dūmvada tiek kurts uguns akmeņu sakarsēšanai novadot dūmus pa logiem.) Šis tips izveidojies pateicoties Cariskās Krievijas likumam par nekustamā īpašuma nodokli ēkām ar skursteņiem. Nav skursteņa nav nodokļa! Princips līdzīgs kā vissenākajām pirtīm – čigānu jeb zaķīšu pirtiņai. Tas ir ugunskurā karsēts akmeņu krāvums kurai pēc ogļu izņemšanas un sodrēju noskalošanas pa virsu tiek uzlikta telts (vai jurta pie indiāņiem), musdienās izmanto pat polietilēna plēves telti.
Otrā grupa – pirts ar metāla vai mūrētu krāsni ar skursteni (Krievijā pēršanās saimes lokā notika arī maizes cepšanas krāsnī kuru dēvēja – мовня, лазня. Par ko arī ir minēts pasakās sagrozot faktus – stāsts par ļauno raganu kura dedzināja bērnus krāsnī, patiesībā tas ir viens no seniem māņticības rituāliem, kad bērnus ietītus mīklā nedaudz karsēja tādejādi izdzenot vai pasargājot no ļauno garu ietekmes). Šī grupa ir visizplatītākā un to var iedalīt vēl 3 apakšgrupās pēc to funkcionalitātes kur ēka sastāv no – tikai pērtuve, pērtuve ar ģērbtuvi un ēka kurā ietilpst pērtuve, ģērbtuve un atpūtas telpas. Par galveno kvalitātes rādītāju tiek uzskatīta krāsns. To salīdzina ar Pirts sirdi – ja tā ir mūrēta un uguns iet tieši caur akmeņiem uz kuriem arī tiek mests ūdens tad to uzskata par viselitārāko. Otrs izplatītākais veids ir nepārtrauktā cikla krāsns – metāla, rūpnieciski ražota ar krāteri akmeņiem, kuri uzkarst caur krāsns metāla virsmas uzkaršanas. Un par banālākajām pie mums tiek uzskatītas krāsnis ar elektrības sildelementiem. Kaut gan sajust atšķirību peroties starp kurināmo un arelektrību sildāmo krāsni nebūs viegli.
Un visbeidzot trešā lielā grupa – Sabiedriskās (Pazīstamākā un senākā tāda pirts Krievijā Сандуны) pirtis kurās karstums tiek panākts gan kurinot malku, milzīgās krāsnīs kur veseli baļķi tiek grūsti krāsns mutē, gan ar gāzes apkuri. Šajās pirtīs izveidojas savi interešu klubi ar salīdzinoši savdabīgām bet stabilām pirts apmeklēšanas tradīcijām
Lieliska vietne par pirts vēsturi Latvijā ir http://pirtsmuzejs.lv/lv/
Lielākā vietne kur var salīdzināt Latvijā esošās komercpirtis pēc to iedalījuma un izplatības reģionos ir pirtis.lv
Info wiki eng – https://en.wikipedia.org/wiki/Sweat_lodge
1 thought on “Vispārīgi par pirti”
Comments are closed.