3. Ventilācija pirtī

Ja salīdzinoši krāsni var dēvēt par pirts sirdi tad ventilāciju par plaušām. Organismam, īpaši pirts specifiskās slodzes apstākļos, ārkārtīgi nepieciešams svaigs gaiss kuru nodrošinās pareizi izbūvēta gaisa apmaiņas sistēma un tās atbilstoša lietošana.

Tīri praktiski, vispirmām kārtām, ir jāaizmirst publisko pirtu regulāro apmeklētāju tipiskie ķērcieni: “nevirini durvis, izlaidīsi karstumu, tvaiku!”. Tikai ļoti slikti siltinātā un nepareizā pērtuvē tas ir iespējams. Tātad – durvis droši var virināt un tas ir jādara gan pēršanās laikā, gan starplaikos plaši atverot durvis dodot iespēju notikt gaisa apmaiņai. Pieredzējuši pirtnieki vēl papildus ar dvieli ventilātoram līdzīgām kustībām paatrina gaisa apmaiņu iedzenot svaigu gaisu no āra.

Diemžēl, ar to būs nepietiekoši, ja netiks izveidotas lūkas pieplūstošajam un aizplūstošajam gaisam.
Vienota ventilācijas ierīkošanas modeļa nav, jo pirtis pēc to iekārtojuma ir ļoti dažādas. Jāņem vērā arī krāsns un telpas izmēru attiecība. Tomēr, ja esat ierīkojuši vismaz vienu difuzoru griestos,

gaisa padeves aili zem durvīm (somi atstāj durvju apkašā vismaz 100-200 mm augstu spraugu) vai zem krāsns var teikt, ka puse darba jau ir izdarīts.

Par cik ventilācijas sistēmā ietilpst logi, durvis un to novietojums, iesaku konsultēties pie pirts speciālista jau projekta izstrādes laikā. Pat ja arī pirts jau ir pabeigta, bet peroties jūtat nogurumu, pastiprinātas sirdsklauves vai vienkārši “gars smags” konsultācijas saņemšanai zvaniet profesionālam, sertificētam pirtniekam J. Pavlovičam 29196438.