Biežākais jautājums, ko dzirdu: “Kādus pirts akmeņus likt pirtī?”
Sākot no 2003. gada praktiski esmu izmantojis vizdažādākos apkārtnē pieejamos (no upes, jūras un lauka) kā arī veikalā nopērkamos akmeņus. Šobrīd Rozēnu pirts krāsniņā stāv būvniecības veikalā nopērkamie Sarkanais Kvarcīts, Gabro Diabāzs, Kvarcs, Talkohlorīds jeb ziepjaakmens kā arī keramiskās bumbas.
Tā kā manā pirtī ir nepārtrauktā tipa apkures sistēma, jeb vienkārši sakot metāla krāsniņa ar krāteri akmeņiem, tad visi tālākie padomi attieksies tieši uz šī tipa krāsns akmeņiem. JO! Melnajās jeb dūmu pirtīs kā arī mūrētajās un elektriskajās krāsnīs ir atšķirīgi karstuma un lietošanas režīmi.
Mīti, prakse un zinātne.
Mīti.
Biežākie dzirdētie mīti ir ka pirtij der jūras akmeņi vai lauka, turpretī neder upes vai otrādi. Dzirdēti visādi varianti. Vēl pastāv mīts, ka akmeņus iespējams atjaunot tos ieliekot upē noskaloties uz kādu mēnesi vai pat pusgadu. Protams, ir daudz iespēju notīrīt apdegušo akmeņu virsmu no netītumiem kuri noteikti lietošanas laikā tur parādīsies, tomēr atjaunot to sākotnējo izturību un siltumietilpību vairs nebūs iespējams.
Prakse.
Pirtij, pie noteiktas atlases, der akmeņi – gan upes, gan lauku, gan jūras. Jūras akmeņiem pāris reizesbūs viegla jūraszāļu un sāļa tavaika smarža un arī garša (garša, jo jebkas kas nonāks pērtuves gaisā tiks ieelpots caur degunu un muti). Tāpēc vēlams nepaslinkot un tos rūpīgi nomazgāt pirms likt uz krāsns.
Jebkurā gadījumā pirtij ir jāizvēlās tumši akmeņi, +/- dūres lieluma, bez dzīslojuma. Labs veids kā noskaidrot to siltumietilpību ir novietot izvēlētos akmeņus Saulē un vakarpusē vai pat nākamajā rītā pataustīt kuri ir saglabājuši siltumu. Loģiski tieši tie derēs vislabāk pirtskrāsnij.
Praksē, pat ja atlase būs ļoti laba, karsējot virs 250-300 °C un strauji atdzesējot akmeņu struktūra (arī dārgāko paraugu) ātri tiek sagrauta. Tie sāk plīst, drupt un samazinās to siltumietilpība. Pasitot nolietotus akmeņus vienu pret otru jūs dzirdēsiet ka tie skan “tukšāk” un ir kļuvuši vieglāki. To poras un virsma ir piepildījušās ar slotu tēju, degušu lapu un “pirts gariņa” nosēdumiem.
Zinātne.
….Pirtij vislabāk piemēroti dziļumā atdzisuši magmatiskie dziļie ieži: olivīns, diorīts, gabbro, peridotīts kuri veidojās karstuma procesā un spiediena ietekmē senajos Karēlijas kalnos. Modifikācijas process ilga aptuveni 200 miljonus gadus, pirms 2 miljardiem gadu. Akmeņu siltumietilpība – par to mārketinga speciālisti bieži raksta pasakas. Piemēram, dažas akmens šķirnes uzglabā siltumu vairākas reizes vairāk. Faktiski visiem pirts ieteicamajiem iežiem (olivīns, peridotīts, ziepjakmens, diabāzs, gabbro un visbeidzot, žadeīts), siltumietilpība ir diapazonā no 860 līdz 980 J / (kg • K). Akmens blīvums attiecīgi svārstās 3,5 – 2,9 kg/dm3 robežās. Tāpēc akumulētā siltuma daudzumu vispirms nosaka krāsns korpusa jauda un akmens temperatūra, un tikai par 10-15% konkrētā akmens šķirne….[1]
- Teksta fragments no vietnes “gornilo.ru” materiāliem.
….Akmeņu pārkarsēšna izraisa lielas aerosolu grupas (ogļu, koksa, naftas, dzīvnieciskās un augu valsts putekļu, silikātu, alumīnijsilikātu u.t.jop. ) izdalīšanos….. Īpaši jāatzīmē to fibrogēnā ietekme uz organismu kuras sekas var izpausties pat pēc 10 gadiem. Ietekmējot reproduktīvo, sirds- asinsvadu un nervu sistēmas, elpošanas orgānus. Veicina bronhītu un citas elpošanas sistēmas slimības. ….Toksiskā aerozolu ietekme uz organismu ir atkarīga no daļiņu izmēra. Līdz 5 mkm nokļūst dziļāk elpceļos, limfā, asinīs…. …ja akmens drupšanas rezultātā tajā manāt zeltīta izskata metāliska spīduma sīkas plāksnītes, tad ziniet tas ir pirīts. Karstumā pirīts izdala sēra gāzi kura kopā ar ūdens tvaiku veido sērskābi un satur arsēnu….[2]
2. Teksta fragments no S.V. Belova augstkolas mācību grāmatas:
“Основы безопасности и жизнедеятельности “
Dotais teksts ir labs arguments un brīdinājums ļoti rūpīgi apdomāt vai vērts riskēt un lasīt akmeņus pašam vai tomēr nopirkt rūpnieciski iegūtus akmeņus, kuri paredzēti tieši pirtij?
Veicot izvēli starp veikalos nopērkamajiem akmeņiem jāatcerās, ka lai ko stāstītu pērdevējs, pirts akmeņu “dzīves cikls” 300 – 1500 uzkarsēšanas un straujas atdzišanas reizēm (domāti akmeņi kuri tiek regulāri aplieti ar ūdeni). Tas nozīmē ka, lai atpūta pirtī būtu veselīga pirts akmeņi ir jāmaina ļoti bieži. Tāpēc pirms iegādāties ārprātīgi dārgu akmeņu krāvumu, apsveriet, vai būsiet gatavi tos izmest pēc 1-2-3 gadiem?
Sertificēts prof. pirtnieks un Rozēnu pirts saimnieks Jānis Pavlovičs
1 thought on “Pirts akmeņi”
Comments are closed.