Vadoties no savas pirts pieredzes sastādīju sarakstiņu ar tām lietam un iesīkstējušiem paradumiem un apgalvojumiem kuri kaitina vairumu īsto pirts mīlētāju un pirtnieku.
Tāpēc nosaukums ir:
“Pirts nedarbi”
- Pērtuvē skaidrā prātā sēdēt ir grūti- jūt karstumu, tāpēc labāk pirms tam ir piedzerties! Arī nokrītot mazāk sāp!
- Pirms pirts pieēdies un piedzeries- atraugas tikai pastiprina pirts garu!!!
- Skaļa sabļaustīšanās no pērtuves ar tiem kuri ārpusē tikai vairo pirtspriekus un neļauj ieslīgt apcerē un meditācijā pārējiem!
- Atceries- tikai Tu zini kad ir jālej ūdeni uz akmeņiem- tāpēc nekad nevienam neprasi un gāz cik vari!
- Visi ir mīkstie- tāpēc droši ej viens uz āliņģi arī naktī…
- Droši lec ar galvu ūdenī arī ziemā, lai mīkstajiem skauž!
- Pirms pēršanās var nemazgāties jo pašam sava sviedru smaka ir gandrīz nejūtama…
- Uz akmeņiem var liet visu- tīru alu, 2-3 dienas nostāvējušos slotu ūdeni- ka tik gars!
- Uz visiem kuri grasās ieet vai iziet no pērtuves ir nelabā balsī jābļauj virsū: “nevirini durvis, gars iet ārā, dziest pērtuve!!!”
- Tikai nejēgas vēdina pērtuvi pēršanās starplaikos (iemeslu sk. 9. punktā!!!)
- Pirts tas ir sarežģīts un noslēpumains rituāls, bet ja esi vismaz trīs reizes dzīvē bijis pirtī vari uzskatīt sevi par pieredzējušu pirtnieku…
- Īstā slapjajā pirtī nedrīkst būt mazāk par 100 grādiem!
- Ar slotām ir jāprot pērt! Ja pēc pēršanas uz slotām ir lapas tad tā nav bijusi pēršana!
- Vispār slotas vajag daudz- vismaz 2 uz katriem 10 cilvēkiem!
- Pērtuvē ir jāsēž ilgi un ir jābūt grūti, ādai ir jāpaliek sarkanai un pleķainai!
- Īsti vīri iziet no pirts pēdējie! Nelaba dūša un galvasāpes pēc tam ir tikai izturības pierādījums!
- Pirtī cepures velk tikai nejēgas un protams arī mīkstie (tie paši kuri nelec ar galvu āliņģi)!
- Pirts ir tradīciju apkopojums, laba tradīcija ir piespiest visus izģērbties un zoboties par visiem kuri nav pliki pērtuvē.
- Cilvēki nav pilnīgi tāpēc vienmēr ir interesanti aprunāt visu ko esi redzējis pērtuvē!
