1. Atturieties apmaklēt pirtis, kurās ap krāsni nav izveidota aizsargbarjera, ir slidena grīda, acīm redzami elektrisko vadu bojājumi, manāmi nopilējuši sveķi (īpaši no griestiem) un jūtama deguma vai dūmu smaka (izņemot dūmu pirtī)! Velams pārliecināties vai krāsns metāla apvalks nav izdedzis.
2. Smagu traumu var gūt, ja ir liels atstatums starp lāvu augstumiem un nav rokturu, kur pieturēties, kāpjot uz lāvas un no tās. Bīstams ir arī šaurs atstatums starp krāsni un lāvu.
3. Īpaša uzmanība jāpievērš mūsdienīgām pērtuvēm ar lielu vitrīnu izmēru – pirms tām ir jābūt drošām margām.
4. Atpūšoties kompānijā, vēlams izraudzīt vecāko, kurš lūkotu vai kāds nav aizmidzis, vai zaudējis samaņu pērtuvē.
5. Atcerieties, ka reibonis pirtī nav retums, tāpēc esiet laipni un pasniedziet roku cilvēkam, kurš kāpj no lāvas! Reibonis piemeklē arī atvēsinoties pēc pirts, tāpēc neejiet vienatnē uz peldvietu.
6. Temperatūra 95ºC (pie nosacījuma kad termometrs atrodas 1,5m attālumā no krāsns un 1,75m no grīdas virsmas) ir kritiskā gara uzmešanai! Grūti noteikt optimālo pēršanās temperatūru, jo tā mainās atkarībā no sezonas un krāsns un telpas attiecībām. Tradicionāli iesācējiem rekomendē apmeklēt pērtuvi ne karstāku par 70 ºC Tāpēc metiet garu nelielā daudzumā, lai saprastu cik nepieciešams komfortablai mitruma un siltuma attiecībai.
7. Slapjajā pirtī no krāsns kurināšanas izolējiet 100 grādu temperatūras cienītājus, tāpat arī nepielaidiet pie gara uzmešanas tos, kas mīl gāzt lielu daudzumu ūdens uz akmeņiem.
8. Veicot skrubēšanos vai masāžu atcerieties, ka eļļa no auguma notek uz grīdas un tā kļūst ārkārtīgi slidena.
9. Pametiet pērtuvi pie pirmajām nepatīkamajām sājūtām – ādas dedzināšana, elpas trūkuma, tirpšana, apziņas traucējumi, spēcīgas sirdsklauves, nelabums, pārmērīgs ādas sārtums vai pleķi.
