4. Durvis pirtī

Pērtuves temperatūra un mitruma līmenis ir labsajūtas noteicējs relaksētai atpūtai pirtī, tieši šo faktoru regulēšanai durvis tiek līmētas no koka detaļām vai tiek izmantotas rūdīta stikla durvis.

Pastāv uzskats, ka stikla durvis ir drošākas un tiek izmantotas apmeklētāju pašsajūtas novērošanai, taču sadzīvē apmeklētāji vairāk novērtē pirts noslēgto gaisotni un netiek atstāti bez pirtnieka uzraudzības, lai izvairītos no tādiem nelaimes gadījumiem kā pārkaršana, slikta dūša, sirdsklauves u.c., līdz ar ko, izvēle starp stikla vai koka durvīm var būt dizaina jautājums, nevis drošības apsvērumu dēļ.

Par apmeklētāju drošību pirtī parūpēsies durvju vēršanās uz āru, tas ir nepieciešams ātrai telpu pamešanai, gadījumos kad apmeklētājam paliek slikti vai ir radies sadūmojums- ir iespēja atgrūst durvis, nodrošinot svaiga gaisa ieplūšanu.

Svarīgi ir arī zināt, ka pirts durvīm no pērtuves puses neierīko metāliskas vai plastmasas detaļas un neuzstāda mehāniskus aizbīdņus, kas var negaidīti iesprūst. Durvju rokturi var pievienot no dabīga materiāla kā saitītes,cilpiņas vai no koka, piemēram, kadiķa kas sākumā dos labu aromātu, īpaši pēc apliešanas ar karstu ūdeni.

Veidojot pērtuves durvis un ieeju, praktisku apsvērumu dēļ iesaku veidot pērtuves grīdas līmeni zemāku, tādā veidā atvieglojot pērtuves grīdas mazgāšanu kas aizturēs ūdens plūsmu.

Durvīm ir nepieciešama sprauga, tas nodrošinās gaisa pieplūdi.
Somi, piemēram, izveido durvju apakšā vismaz 100 mm augstu spraugu, taču pērtuvē pa grīdu netiek staigāts, jo lāvas ir izvietotas līdz pat durvīm.

Uzskata, ka ieeju pašā pirtī vēlams izveidot no dienvidu puses. Pieredze gan rāda, ka primāri ir patīkams skats no atpūtas telpas loga, pēc kā vadoties arī veido durvju aili un svarīgāk par debesu pusi ir novietot durvis tur, kur tas nepadara pirts centrālo daļu caurstaigājamu kas palīdzēs ar pirts karstuma uzturēšanu.