Ergonomika, pērtuve un lāvas.
Ergonomika. Pērtuves ergonomisks un drošs iekārtojums ir svarīgākais uzdevums pirts celtniecībā! Tas izriet no telpas formas, ieejas un krāsns novietojuma. Strādājot ļoti daudzās Latvijas un ārvalstu pirtīs esmu konstatējis, ka vairāk kā pusei pirtu tās ir iekārtots neņemot vērā elementāru drošību un pirts uzdevumu specifiku. Proti. Nav pārdomāts kā ērti uzkāpt un nokāpt no lāvām, droši paiet garām krāsnij. Kā perot pirtnieks varēs vadīt tvaiku un pārvietoties pa pērtuvi? Nemaz nerunājot par ērtu lāvu augstumu prēšanai un griestu augstumu, lai pieceļoties no lāvas nesasit galvu.
Pērtuve. Protams jo daudzfunkcionālāk jo labāk. Tas noteikti prasīs lielāku pērtuves izbūvi jo ne vienmēr ir apvienojama somu saunas tipiskā daudz pakāpju lāvu izbūve ar latvju pirts divpakāpju lāvām. Turklāt pēršanai būs nepieciešama bīdāma apakšējā lāva. Ļoti simpātiski ir pērtuves telpu risinājumi kur ieejot uzreiz jakāpj uz aptuveni 40 cm augstumā esoša grīdas klājuma. Tāda tipa pērtuves nav ērtas pēršanai, bet veido liela omulīga dēļu klāju atgādinot plašu gultu kur sildīties un veikt ķermeņa kopšanas procedūras arī ar bērniem bez riska novelties uz grīdas. L vai U veida lāvu iezvietojums palīdzēs strādāt vienlaicīgi 2-3 pirtniekiem vai arī 5-10 pirtsmīļiem vienlaicīgi kārtīgi izkarsēties.
Lāvas. Pirms izveido lāvas, jāizdomā, cik līmeņos tās var būt. Parasti lāvas ir izvietotas divos līmeņos. Lāva atpūtai tiek veidota ~45 cm no grīdas vai grīdas koka režģīša līmeņa un par aptuveni 45-55 cm zemāk par augšējo tā, lai tā būtu izbīdīta uz priekšu. Pateicoties tam būs ērti uzkāpt un nokāpt.
Otrās jeb augšējās lāvas atrašanās vietu labāk noteikt attālumā no griestiem, ne mazāk kā ~1,1-1,2 metri tāpēc, lai varētu brīvi apsēsties un lai perot pirtnieks varētu ar slotiņām labāk satvert tvaiku.
Dotie izmēri norāda, ka pērtuvē jābūt zemiem griestiem. Novērots, ka biežāk nodeg pirtis ar augstiem griestiem!
Lāvas var veidot paceļamas un piestiprināmas paceltā veidā pie sienas. Lāvas izvieto pret sienām taisnā leņķī un veido kā pakāpienus.
Izvēlas materiālu, kas nesatur sveķus – piemēram – apses koku. Senatnē, tas bija plats koka dēlis, ko rūpīgi nopulēja. Apstrādei veltīja daudz laika, jo nedrīkstēja pieļaut, ka lāva būtu negluda. Ar laiku lielo, biezo lāvu, ko bija grūti kopt nevārēja tik vienkārši iznest no pirts izžāvēšanai, nomainīja vieglāki un plānāki dēlīši. Dēlīši malas noapaļo un rūpīgi noslīpē. Tos izvieto ar 10mm atstarpēm, lai nesakrātos netīrumi un būtu vieglāk kopt. Izvietošanas attālums vienai lāvai no otras, atkarīgs no dēlīšu biezuma. Lāvas platums nedrīkst būt vairāk, kā četras reizes lielāks par biezumu. Pienaglojot vai skrūvējot šos dēlīšus, galviņas ir jāiegremdē vai jāstiprina no apakšas. Naglu un skrūvju vietā bieži izmanto koka tapas. Starp sienu un lāvas stiprinājumu atstāj brīvu vietu ne mazāku 10 mm. Tad mitrums bez traucējumiem var notecēt gar pirts sienām. Pēršanās higiēniskumam var izmantot personiskos, speciālus uz lāvas klājamus, pirts paklājiņus, un/vai dvieļus.
